Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sūciens
sūciens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → sūkt.
PiemēriUtu un kāpuru sūcienu vietās uz jaunajām lapām rodas sarkani pangu plankumi.
  • Utu un kāpuru sūcienu vietās uz jaunajām lapām rodas sarkani pangu plankumi.
  • Nervozi Haralds Sala kodīja lūpas. Sameklēja papirosu, aizsmēķēja, bet pēc pāris sūcieniem nosvieda pelnu traukā.
Avoti: 7-2. sējums