Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūnainis
sūnainis -ņa, v.
sūnaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.; reti
Tas (tāds), kas ir apaudzis ar sūnām.
PiemēriDīvainākais man šķiet nevis pats vīna koka resnums un vecums, bet gan tas, ka sirmais sūnainis vēl aizvienam [aizvien] aug..
Avoti: 7-2. sējums