Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sumpurnis
sumpurnis -ņa, v.; mit.
Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu.
PiemēriAntijs: Tad tēvs reiz sasauca savus dēlus kopā un teica: ejiet pasaulē un mācieties, kā sumpurņus pievārēt!
  • Antijs: Tad tēvs reiz sasauca savus dēlus kopā un teica: ejiet pasaulē un mācieties, kā sumpurņus pievārēt!
  • Atiņš, pieplacis pie kumeļa krēpjainā skausta, spieda piešu asumu sānos, trenkdams lopiņu uz priekšu, itin kā tos vajātu visbaismīgākais sumpurņu bars..
  • ..koktēlnieku rokas liek cietā [ozola] koka stumbros atdzīvoties mūsu teiku un pasaku tēliem - dieviņiem, gariem, sumpurņiem, velniem..
Avoti: 7-2. sējums