sūrābele
sūrābele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Savvaļas ābele ar sūriem augļiem.
PiemēriGaujas tuvumā atradās savāds kalns. Kalna galā - sūrābele.
- Gaujas tuvumā atradās savāds kalns. Kalna galā - sūrābele.
- Kalniņā ziedēja sūrābeles, pļavā purenes.
Avoti: 7-2. sējums