saļodzīties
saļodzīties -logos, -ļogies, -ļogās, retāk -ļodzos, -ļodzies, -ļodzās, pag. -ļodzījos; refl.
1.parasti 3. pers. Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem). Īsu brīdi ļodzīties.
PiemēriCietās zoles.. stingri klakšēja uz izmītām radžu plāksnēm, tās saļodzījās klinkstēdamas.
- Cietās zoles.. stingri klakšēja uz izmītām radžu plāksnēm, tās saļodzījās klinkstēdamas.
- Ieraudzīju arī laivu un steķi, kas uzreiz saļodzījās, kolīdz uz tā uzkāpu..
- Svešais ar visu augumu paliecās uz Eiņa pusi; soliņš zem viņa nedaudz saļodzījās.
- pārn. ..1944. gada jūlijā Padomju Armijas karaspēka trieciena rezultātā saļodzījās vācu fronte no Pleskavas līdz Minskai..
2.Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu). Īsu brīdi ļodzīties.
PiemēriLiene saļodzījās kā ievainota, saturējās uz acumirkli pie tuvās apses..
- Liene saļodzījās kā ievainota, saturējās uz acumirkli pie tuvās apses..
- ..Andrs, ļauni smīnēdams, skatījās, kā kājas viņam [Mārtiņam] reizēm saļodzījās, slapjajā kūdras lāmā iegrimdamas.
- Viedai.. iekrita ceļgalos tirpulis, un viņa saļodzījās.
Avoti: 7-1. sējums