sadraudzēties

sadraudzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.

1.Nonākt, draudzīgās attiecībās (ar kādu). Kļūt draugiem.

PiemēriTā Mameds palika skolā un drīz vien sadraudzējās ar visiem skolēniem, kuri viņu tīri vai lutināja.

Tā Mameds palika skolā un drīz vien sadraudzējās ar visiem skolēniem, kuri viņu tīri vai lutināja.
Rainis bija sadraudzējies ar Kastaņolas bērniem, tie sveica viņu ar ziediem, ieradās dzimšanas dienās.
..viņa šajā namā dzīvoja vairāk nekā gadu, taču ne ar vienu ģimeni vēl nebija sadraudzējusies..

1.1.Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) – par cilvēkiem. Nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) – par dzīvniekiem.

PiemēriZēns sadraudzējies ar suni.

Zēns sadraudzējies ar suni.
Suns nenorima, kā tas parasts, saožot un ieraugot mājinieku. Viņš ar Ludi jau bija sadraudzējies, ļāva glāstīt pat galvu.
Kaķis.. cieši sadraudzējās ar lielu, bārdainu zaldātu. Viņš kaķi auklēja kā bērnu un varēja ilgi ar to sarunāties.
No sākuma adatainie [eži], liekas, viens otru neieredzēja. Tomēr drīz vien aprada un tā sadraudzējās, ka ļoti labi satika vienā kopējā migā.

1.2.pārn. Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).

PiemēriAr spieķi tagad jāsadraudzējas, jāiemanās to pareizā taktī atbalstīt pret zemi.

Avoti: 7-1. sējums