Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
safabricēt
safabricēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Rūpnieciski izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Rūpnieciski izgatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSafabricēt lielu daudzumu kartonāžas izstrādājumu.
  • Safabricēt lielu daudzumu kartonāžas izstrādājumu.
1.1.pārn. Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
Piemēri..vienmēr atradušies dzejnieki, kas mēģinājuši tikai ārēji atdarināt tautas dziesmu un pasaku pasauli un tāpēc safabricējuši vājus un pat diletantiskus darbus..
  • ..vienmēr atradušies dzejnieki, kas mēģinājuši tikai ārēji atdarināt tautas dziesmu un pasaku pasauli un tāpēc safabricējuši vājus un pat diletantiskus darbus..
2.niev. Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
PiemēriUz safabricētu apsūdzību pamata viņiem piespriesta mūža katorga.
  • Uz safabricētu apsūdzību pamata viņiem piespriesta mūža katorga.
  • «Pierādījumu man nav. Bet kāda nozīme pierādījumiem? Tos vienmēr var safabricēt.»
2.1.Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
PiemēriSafabricēt apmelojošu rakstu.
  • Safabricēt apmelojošu rakstu.
  • Dokumenti visiem safabricēti labu labie. Ja negadīsies kāds īpaši riebīgs žandarms, tad paši jau izspruks. Bet kā būs ar motoru?
  • Gribas pieiet un paturēt savā rokā salocīto lapiņu, paskatīties, vai tā ir īsta [frontes vēstule], vai nav safabricēta aģitācijas nolūkos.
Avoti: 7-1. sējums