Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saēst
saēst -ēdu, -ēd, -ēd, pag. -ēdu; trans.
1.Ēdot sasmalcināt ar zobiem. Sakošļāt (1).
PiemēriVecums pielien kā zaglis, vienu dienu tikai apķēries, ka garozu vairs nevari saēst..
1.1.reti Apēst.
PiemēriSaēd visu, lai cik daudz ir savārīts.
2.parasti 3. pers. Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) — parasti par kukaiņiem. Sagrauzt (2).
PiemēriTukšajos dzīvokļos bērni atrada.. viņiem noderīgas mantas - pāris nolietotu ķeblīšu, ķirmju saēstu, vecmodīgu kumodi..
3.parasti 3. pers. Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
PiemēriAr sausu lupatiņu jānoslauka katrs teleskopiskā makšķerkāta posms - tur mēdz ieķerties smilšu graudiņi, kas saskrāpē un saēd kātu.
3.1.Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums.
PiemēriRokas tam [mūrniekam] bija kaļķu saēstas un sarepējušas.
3.2.Izraisīt stiprus bojājumus (ķermeņa daļā) — par slimību.
Piemēri..tuberkuloze.. pamazām saēda plaušas.
4.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
Piemēri..biju varens puisis, kad ienācu no laukiem. Ak, šī dzīve, šī dzīve pilsētā! Ātri tā saēd cilvēka spēkus.
Avoti: 7-1. sējums