sagadīties
sagadīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
PiemēriVarbūt šī strīda nemaz nebūtu, ja Mārtiņš nenervozētu par laikā nepabeigtu remontu skolas darbnīcā un ja Rozei veikalā pēc zivs fileja nevajadzētu stāvēt rindā. Bet tieši tā nu sagadījās.
- Varbūt šī strīda nemaz nebūtu, ja Mārtiņš nenervozētu par laikā nepabeigtu remontu skolas darbnīcā un ja Rozei veikalā pēc zivs fileja nevajadzētu stāvēt rindā. Bet tieši tā nu sagadījās.
- Viņš [saimnieks] apzinājās, ka strādniekiem alga pienākas, bet ko varēja darīt, ja pašreiz naudas nebija, ja tik nelaimīgi sagadījās..
- Kaut kā tā sagadās, ka parasti neesam mājās, kad laime klauvē pie mūsu durvīm.
1.1.Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
PiemēriPavasaris atnāca bez lielām vētrām, bagāts ar zivīm, un bieži sagadījās tā, ka pārbraucieni līdz zvejas vietai un atpakaļ kļuva vīru vienīgā atpūta.
- Pavasaris atnāca bez lielām vētrām, bagāts ar zivīm, un bieži sagadījās tā, ka pārbraucieni līdz zvejas vietai un atpakaļ kļuva vīru vienīgā atpūta.
- ..pulks cēlās ceļam, diemžēl sagadījās aizķeršanās - vienam no krustnešiem bija pazudis zirgs..
2.Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
PiemēriKaimiņi uzmanījās. Gāja tā, lai viens otru neredzētu un šķūnī nesagadītos reizē.
- Kaimiņi uzmanījās. Gāja tā, lai viens otru neredzētu un šķūnī nesagadītos reizē.
- ..vienrīt uz autobusu pieturas soliņa sagadījos kopā ar viņu.
- Kilons un Hipijs gulēja rindas pēdējā pāri. Pavisam nejauši viņi sagadījušies kopā.
Avoti: 7-1. sējums