sagadīties
sagadīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
PiemēriVarbūt šī strīda nemaz nebūtu, ja Mārtiņš nenervozētu par laikā nepabeigtu remontu skolas darbnīcā un ja Rozei veikalā pēc zivs fileja nevajadzētu stāvēt rindā. Bet tieši tā nu sagadījās.
1.1.Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
PiemēriPavasaris atnāca bez lielām vētrām, bagāts ar zivīm, un bieži sagadījās tā, ka pārbraucieni līdz zvejas vietai un atpakaļ kļuva vīru vienīgā atpūta.
2.Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
PiemēriKaimiņi uzmanījās. Gāja tā, lai viens otru neredzētu un šķūnī nesagadītos reizē.
Avoti: 7-1. sējums