sagānīt
sagānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot).
PiemēriMums piederēja sagānītas pļavas Starp lielpilsētas mēslu izgāztuvēm..
1.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams. Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
Piemēri..arī Kravals brītiņu vēroja pamesto mītni. «Stāv kā tāds izsmiekls pašā ceļa malā,» viņš ieminējās. «Sagāna visu apkārtnes izskatu. Kāpēc jūs to nejaucat nost?»
Avoti: 7-1. sējums