sagāzt
sagāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu
1.trans. Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
Piemēri..zem sagāztās mežābeles jau čabinās pamodies ežuks..
- ..zem sagāztās mežābeles jau čabinās pamodies ežuks..
- Milzīgs vilnis traleri sagāž uz viena sāna..
- Šur tur lietus arī lielāku ļaunumu nodarījis -.. labi noaugušus rudzus un miežus veldrē sagāzis.
Stabili vārdu savienojumiSagāzt veldrē.
- Sagāzt veldrē — Saveldrēt.
1.1.Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā). Nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
PiemēriMežos [vētrā] tika nolauzti un sagāzti vairāki miljoni kubikmetru koku..
- Mežos [vētrā] tika nolauzti un sagāzti vairāki miljoni kubikmetru koku..
1.2.Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
PiemēriPēc gadiem cilvēki būs ļoti izbrīnīti, kāpēc kādreiz sagāza krāsainos laukakmens mūrus.
- Pēc gadiem cilvēki būs ļoti izbrīnīti, kāpēc kādreiz sagāza krāsainos laukakmens mūrus.
- Gadījās, ka satracināts zilonis.. sagāza iezemiešu mājokļus..
1.3.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
PiemēriVispārējo lozungu vien nepietiek, lai sagāztu veco un radītu jauno iekārtu.
- Vispārējo lozungu vien nepietiek, lai sagāztu veco un radītu jauno iekārtu.
- Dīvaina spēka un skumju piesātinātais [eposa] prologs vienā rāvienā sagāza priekšstatus par senajām ciltīm kā par... bikliem vergiem..
2.trans. Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
Piemēri..viņi sagramstīja kaktā ieslietus ķekšus un airus. Uztaustīja plauktu ar blāķī sagāztiem tīkliem..
- ..viņi sagramstīja kaktā ieslietus ķekšus un airus. Uztaustīja plauktu ar blāķī sagāztiem tīkliem..
- Viņš savu padarījis - piecpadsmit vagonetes ogļu sagāztas bunkurā.
- Baļķu grēdas tur bija sagāztas sevišķi lielas.
2.1.Strauji saliet.
PiemēriJagna sagāž pienu kāstuvī [kāstuvē], un pirmais slaukums ilgi līst kannā..
- Jagna sagāž pienu kāstuvī [kāstuvē], un pirmais slaukums ilgi līst kannā..
3.parasti 3. pers.; trans. Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
PiemēriTās ir atvadas no tropiskajiem lietiem, kas ilgst visu vasaru. Nedaudzajos mēnešos sagāž uz zemes 5-6 reizes vairāk nokrišņu nekā Latvijā visā gadā.
- Tās ir atvadas no tropiskajiem lietiem, kas ilgst visu vasaru. Nedaudzajos mēnešos sagāž uz zemes 5-6 reizes vairāk nokrišņu nekā Latvijā visā gadā.
3.1.intrans. Spēcīgi nolīt (par lietu). Nogāzt (9).
PiemēriDienas pieturējās skaidras, tikai nedēļas vidū uznāca pamatīgs pērkona lietus, stundas laikā tā sagāza, ka kartupeļu vagās urdza strauti un uz ceļa pludoja prāvi dīķi.
- Dienas pieturējās skaidras, tikai nedēļas vidū uznāca pamatīgs pērkona lietus, stundas laikā tā sagāza, ka kartupeļu vagās urdza strauti un uz ceļa pludoja prāvi dīķi.
4.intrans.; sar. Vairākkārt iesist, parasti stipri.
PiemēriVagars sagāž zirgiem un šaujas garām; vēl pātagas žvīkstiens noskan gaisā..
- Vagars sagāž zirgiem un šaujas garām; vēl pātagas žvīkstiens noskan gaisā..
Avoti: 7-1. sējums