sakost
sakost -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu; trans.
1.Kožot savainot, arī sakropļot. Kožot nonāvēt.
Piemēri..Pūces suns, kas nebija mazāk ķildīgs un plēsīgs par savu saimnieku, bija sakodis Andra mātes sivēnu, tā ka nevarēja zināt, vai tas vēl būs dzīvotājs.
1.1.Sadzelt (par kukaiņiem).
PiemēriPēc nepilnas pusstundas es.. nobridies, odu sakosts un izlijis līdz ādai jau stāvēju mežmalā.
2.Kožot sasmalcināt.
PiemēriNevarēt sakost garozu.
3.Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
PiemēriVaidēt caur sakostiem zobiem.
Stabili vārdu savienojumiSakost zobus.
3.1.Saspiest (ko) starp zobiem.
PiemēriLabāk sakod mēli zobos nekā pļāpā.
Avoti: 7-1. sējums