sakosties
sakosties parasti 3. pers., -kožas, pag. -kodās; refl.
1.Sakost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
Piemēri..pa plašo kūti.. klejo gan puscūči, gan tādi, kas tūlīt uz gaļas kombinātu vedami. Par bekoniem tos neņem - saskrāpējušies, sakodušies.
2.Refl. → sakost3.
3.Tikt cieši iekostiem (kur) — par zobiem.
PiemēriMildai zobi sakodās lūpā tā, ka gandrīz vai asinis izsprāga.
Avoti: 7-1. sējums