sakropļot
sakropļot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
PiemēriPavasara pusē rīta tumsā netālu no skolas uz ceļa sakropļoja Viesturu, viņu bezsamaņā ieveda slimnīcā ar salauztiem kauliem.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (augs, tā daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
PiemēriVai jūs esat redzējis divžuburu ozolu.. Bet necērtiet vienu žuburu, un sakropļotais koks sāks nīkuļot..
2.Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti. Arī sabojāt, parasti pilnīgi.
Piemēri..par to [nežēlību] viņam sūdzoties stāsta sakropļotais žogs, nocirstās ābeles..
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
Piemēri..jādomā arī par to, kas okupācijas smagajos gados bija sapostīts, sakropļots cilvēku dvēselēs, viņu domāšanā.
Avoti: 7-1. sējums