saliekt
saliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu; trans.
1.Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
PiemēriSaliekt stieni.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
PiemēriVisus piekrastes kokus viņš [vējš], skriedams pāri, saliecis uz jūras pusi.
1.2.Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
PiemēriSaliekt stīpu grozam.
1.3.Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
PiemēriSaliekt rokas elkoņos.
2.Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSaliektas naglas.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
Piemēri..uz spieķīša atspiezdamās, pa ceļa malu tipināja gadu nastas saliekta večiņa.
Stabili vārdu savienojumiSaliekt ragā.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
PiemēriNē - Robis nepadosies, Robi tik viegli nesalieks..
Stabili vārdu savienojumiSaliekt ragā.
Avoti: 7-1. sējums