saliekties
saliekties -liecos, -liecies, -liecas, pag. -liecos; refl.
1.Refl. → saliekt1. Tikt saliektam.
PiemēriAukla sastiepās kā stīga, [makšķeres] kāta galotne saliecās jautājuma zīmē.
2.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
Piemēri..[pļāvēja] pēdu sliedes, it kā arvien tuvāk un šaurāk saliekdamās, nevainojami taisni nostiepās līdz upmalai.
3.Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriSkrūve saliekusies.
3.1.Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) — par cilvēku, tā ķermeņa daļām. Salīkt.
PiemēriMugura saliekusies.
4.Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
Avoti: 7-1. sējums