Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
salns
salns -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
PiemēriSalna ķēve.
  • Salna ķēve.
  • ..Mārcis piekļāva galvu salnā kumeļa krēpēm..
  • ..Aizej manos mežos un kalnos, Paņem tur ziemeļbriežus, Vislabāk tos baltos un saiņos..
  • ..uz Orskas gaļas kombinātu soļoja.. salni vai gaišbrūni vērši ar baltām galvām.
1.1.Tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.). Balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu).
PiemēriPavasaros zaļš un skaļš, Ziemās salns. Grīziņkalns.
  • Pavasaros zaļš un skaļš, Ziemās salns. Grīziņkalns.
  • ..Debesīs auļo mākoņi salni.
  • Kāds [kažokādām] iesārts, kāds viegli brūngans vizums, kāds salns un iezili pūkainīgs lāsojums..!
1.2.pārn. Sirms (par cilvēka apmatojumu).
PiemēriTīk, netīk melnu matu zīds, Bet cienām galvu salnu.
  • Tīk, netīk melnu matu zīds, Bet cienām galvu salnu.
  • ..dzirdot jaunās atraitnes skumji priecīgo balsi, viņa salnajā bārdā noritēja dažas asaras.
2.lietv. nozīmē: salnais, -a, v. Salnis.
PiemēriSalnais sāk rikšot.
  • Salnais sāk rikšot.
Avoti: 7-1. sējums