salocīt
salocīt -loku, -loki, -loka, pag. -locīju; trans.
1.Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
PiemēriVēstuli izlasījis, Juris to salocīja un atdeva māsai atpakaļ.
1.1.Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida. Ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
PiemēriViņš pats paņēma Līdaka pakulu grožus, salocījis aizmetināja aiz aukliņu lencēm..
1.2.Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
PiemēriSalocīt papīra trijstūri.
2.Lokot sabojāt, parasti pilnīgi. Saliekt (2).
PiemēriVairākas vietās [pēc kaujas] rēgojās dziļas bedres ar izmētātiem un salauzītiem gulšņiem un salocītām sliedēm.
3.sar. Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
Piemēri..nabagu ļaužu bērniem arī pilsētās patīk skatīties siļķu mucas... Jā, tur viņas gulēja, un man vajadzēja tikai pastiept roku, un viena, vai vislabāk divas, būtu manas. Es tad varēju aizšauties turpat aiz stallīša un tāpat, bez maizes, salocīt.
4.parasti divd. formā: salokāms. Saliekams3.
PiemēriSalokāmā alumīnija cauruļu krēsliņā.. galvu cēli atpakaļ atmetis, blakus kamerai sēž režisors..
Stabili vārdu savienojumiSalocīt (biežāk pielocīt) pūru.
Avoti: 7-1. sējums