Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
samedīt
samedīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu).
PiemēriSamedīt daudz vilku.
  • Samedīt daudz vilku.
1.1.pārn.; sar. Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām (ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriPirmdien Žuburam laimējās samedīt divus dzīvokļus labā stāvoklī..
  • Pirmdien Žuburam laimējās samedīt divus dzīvokļus labā stāvoklī..
  • Beidzot viņa nāca ar paplāti rokās, sakārtoja galdu un lūdza viesi panašķēties pie medus, ko viņai laimējies samedīt.
  • Ziemeļnieka autogrāfu viņam līdz šim nav laimējies samedīt..
Avoti: 7-1. sējums