sameklēt
sameklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
PiemēriSameklēt kabatā atslēgas.
1.1.Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
PiemēriTiek sameklēts vainīgais, kas kucēnu atnesa uz kuģi. Tas ir matrozis Robis.
1.2.Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
PiemēriDaumants ar acīm sameklēja Baibu un pamāja viņai ar roku. Baiba atsmaidīja pretī.
1.3.Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
PiemēriSameklēt svešā ciematā veikalu.
2.Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai. Meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
Piemēri..ikviens.. cilvēks saprata, ar kādu apbrīnojamu prasmi viņš [direktors] mācēja sameklēt katram uzdevumam, sektoram vai laboratorijai vispiemērotākos cilvēkus un tos prasmīgi izkārtot.
2.1.Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.).
PiemēriViens otrs no streikotājiem ir izbraucis uz laukiem vai sameklējis kādu pagaidu darbu šepat Rīgā uz būvēm.
Stabili vārdu savienojumiNevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt. Sameklēt bērnu.
Avoti: 7-1. sējums