Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
samelot
samelot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
Piemēri«Mēs braucām abi ar Jorenu, un to es mājās nedrīkstēju sacīt. Tāpēc es sameloju, ka pie draudzenes.»
  • «Mēs braucām abi ar Jorenu, un to es mājās nedrīkstēju sacīt. Tāpēc es sameloju, ka pie draudzenes.»
  • ..viņš kādreiz bija atteicies aizdot naudu. Nauda bija kabatā, bet Gusts sameloja, ka neesot.
  • Nevienai neienāca prātā ko apstrīdēt vai iebilst starpā: Māra runāja nosvērti,.. viņas sajuta, ka nekas tur nav izdomāts un samelots..
1.1.intrans.
Piemēri«Versaļiešiem sameloju, tie noticēja un ieskaitīja mani [pārbēdzēju] ierindā.»
  • «Versaļiešiem sameloju, tie noticēja un ieskaitīja mani [pārbēdzēju] ierindā.»
1.2.pārn. Nepatiesi atspoguļot (parasti par tekstu, datiem).
PiemēriMēs neatrodam Tonēs gleznās nekā apšaubāma un lieka, arī nekā izskaistināta vai, kā to mēdz teikt, mākslinieciski samelota.
  • Mēs neatrodam Tonēs gleznās nekā apšaubāma un lieka, arī nekā izskaistināta vai, kā to mēdz teikt, mākslinieciski samelota.
Avoti: 7-1. sējums