Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samelot
samelot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
Piemēri«Mēs braucām abi ar Jorenu, un to es mājās nedrīkstēju sacīt. Tāpēc es sameloju, ka pie draudzenes.»
1.1.intrans.
Piemēri«Versaļiešiem sameloju, tie noticēja un ieskaitīja mani [pārbēdzēju] ierindā.»
1.2.pārn. Nepatiesi atspoguļot (parasti par tekstu, datiem).
PiemēriMēs neatrodam Tonēs gleznās nekā apšaubāma un lieka, arī nekā izskaistināta vai, kā to mēdz teikt, mākslinieciski samelota.
Avoti: 7-1. sējums