Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samutuļot
samutuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot.
PiemēriKuģim pakaļ velkas samutuļota un salīgota, skrūves sakulta ūdens strīpa putodama, šalkdama, sīkdama.
Avoti: 7-1. sējums