samērcēt
samērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mērcot (ko), saslapināt (to).
PiemēriAigars samērcē pirtsslotu ūdeni un brīdi pasautē virs krāsns akmeņiem..
1.1.Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
PiemēriInts pašāvās sāns, gribēdams pārlēkt nelielai lāmiņai, bet ielēca tajā un samērcēja kājas.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 7-1. sējums