samīlēties
samīlēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Iemīlēties (kādā).
PiemēriPēteris Ansim patika. Tas bija mierīgs puisis, drusku jaunāks par Lailu, laikam pa īstam samīlējies un tāpēc klausīgs.
1.1.Iemīlēties (vienam otrā).
PiemēriCik ātri samīlas jaunieši! Vienā acu uzmetienā un vienā ballē.
1.2.Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
PiemēriViņai [režisorei] bija vajadzīgi tēlotāji, kas grib un spēj samīlēties autora dotajos tēlos tāpat kā viņa pati..
Avoti: 7-1. sējums