Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samūrēt
samūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mūrējot izveidot.
Piemēri«Nojauc jūsmājas krāsni! Liec, lai vīrs samūrē jaunu..»
1.1.Mūrējot salabot.
PiemēriIzārdītā istabas siena arī jāsamūrē, logiem jāieliek stikli..
1.2.Mūrējot sastiprināt (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
PiemēriIeejot pa allaž atvērtajiem [kapsētas] vārtiem, kurus veidoja resni samūrētu laukakmeņu stabi, pašas mutīgākās sievas pārņēma svinīgs biklums..
Avoti: 7-1. sējums