sankcija
sankcija -as, s.; jur.
1.Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
2.Tiesību normas daļa, juridiska likuma panta daļa, kurā ir norādītas tiesiskās sekas par šīs normas neievērošanu, šī likuma pārkāpumu.
PiemēriNoteikt sankciju tiesībpārkāpējiem.
2.1.Valsts iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
PiemēriPar sankciju (soda naudu, nokavējuma naudu) atzīstama likumā vai līgumā noteiktā naudas summa, kura parādniekam jāsamaksā kreditoram, ja saistība nav izpildīta vai nav izpildīta pienācīgi..
2.2.Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
PiemēriKratīšanu var izdarīt tikai ar prokurora vai viņa vietnieka sankciju.
3.Starptautiskajās tiesībās — ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus.
Avoti: 7-1. sējums