sanoņa
sanoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → sanēt [1] (1).
Piemēri..bites, iedamas ziedos, piepilda gaisu ar priecīgu sanoņu.
- ..bites, iedamas ziedos, piepilda gaisu ar priecīgu sanoņu.
- ..karavīrs nepiekusa, klausīdamies kameņu sanoņā.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → sanēt [1] (2).
PiemēriSmilšu sanoņa.
- Smilšu sanoņa.
- Es klausos sanoņā, Ko skandē telefona stabs..
- Sākumā likās, ka san tikai niedres, vēlāk klusā sanoņā trīsēja Lielupes sīkie viļņi..
- ..mūsu balsis pazūd citu balsu sanoņā.
3.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → sanēt [1] (3).
Avoti: 7-1. sējums