sapelēt
sapelēt parasti 3. pers., -pelē, arī -pel, pag. -pelēja; intrans.
Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriGatavojot sienu, jāizvairās no lielām ķīpām... Tādas ķīpas ļoti bieži karst un sapelē.
- Gatavojot sienu, jāizvairās no lielām ķīpām... Tādas ķīpas ļoti bieži karst un sapelē.
- Sakaltušas maizes, sapelējuša biezpiena un žāvētu zivju smaka plūda no mazā skapīša..
- Mitrā lādē sapel vislabākie milti.
- pārn. Lepna bija tautu meita - Ne dziedāja, ne runāja. Tu ar savu lepnumiņu Sapelēsi vainagā!
Avoti: 7-1. sējums