sāpes
sāpes -pju, vsk. sāpe, -es, s.
1.Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
PiemēriMuskuļu sāpes.
Stabili vārdu savienojumiGalvas sāpes. Locīties sāpēs.
1.1.ģen.: sāpju, adj. nozīmē Tāds, kurā izpaužas šāda sajūta. Tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu.
PiemēriSāpju kliedziens.
Stabili vārdu savienojumiSāpju paņēmiens.
2.Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
PiemēriŠķiršanās sāpes.
2.1.ģen.: sāpju, adj. nozīmē Tāds, kurā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis; tāds, kas ir saistīts ar šādu emocionālo stāvokli.
PiemēriIk rekviēms ir sāpju stāsts par mirušo. Par tādu mirušo, kas ir svinīga godinājuma, nemirstības cienīgs.
2.2.Tas, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tas, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību.
PiemēriCeļi... tā ir mūsu [ceļa darbinieku] lielākā sāpe un problēma. Esam paspējuši saremontēt tikai pašus galvenos..
Stabili vārdu savienojumiCiest kā zobu sāpes. Sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu. Sāpju (arī rūpju) bērns.
Avoti: 7-1. sējums