sapilēt
sapilēt parasti 3. pers., -pil, pag. -pilēja; intrans.
Pilot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriŪdens sapilējis uz grīdas.
- Ūdens sapilējis uz grīdas.
- ..spainī sāka pilēt [bērza] sulu lāses: «Pakš, pakš, pakš...» Un drīz jau sapilēja pāri apakšējai stīpai.
- ..viņa tikai palika zem vienas no cisternām spaini, un spirts pamazām sapilēja traukā.
- Sveces tauki sapilējuši lielā pikā.
Avoti: 7-1. sējums