sapiktoties
sapiktoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Sākt, parasti pēkšņi, piktoties.
PiemēriPa logu viņš redzēja, ka dēls un vedekla jau sēdēja pie galdiņa... Citās reizēs vectēvs to nemaz nebūtu ievērojis, bet tagad viņš par to ļoti sapiktojās.
- Pa logu viņš redzēja, ka dēls un vedekla jau sēdēja pie galdiņa... Citās reizēs vectēvs to nemaz nebūtu ievērojis, bet tagad viņš par to ļoti sapiktojās.
- Izgāju virtuvē, taču arī tur meklēto neatradu. Sapiktojies un sagrauzts sāku pratināt sievu, tak gluži veltīgi.
- «Jā. Viņa iznāk man... tāda attāla radiniece. Nu bet nesāksim te cilāt radu rakstus,» Aleksis sapiktojās.
Avoti: 7-1. sējums