saprātīgs
saprātīgs -ais; s. -a, -ā
saprātīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā prātīgi, ar apdomu.
PiemēriDaba pati regulē faunas attīstības ciklus, un cilvēks ir tās saprātīgs palīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSaprātīgs lēmums.
1.2.Tāds, kam piemīt saprāts.
PiemēriIeraugot bruņotos vīrus, Kristam pār muguru pārskrēja saltas tirpas - tās, bez šaubām, bija bailes, ko briesmu tuvumā lielākā vai mazākā mērā sajūt ikviena saprātīga būtne.
Avoti: 7-1. sējums