saprātīgs
saprātīgs -ais; s. -a, -ā
saprātīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā prātīgi, ar apdomu.
PiemēriDaba pati regulē faunas attīstības ciklus, un cilvēks ir tās saprātīgs palīgs.
- Daba pati regulē faunas attīstības ciklus, un cilvēks ir tās saprātīgs palīgs.
- «Vai zini, tev, jums tīri saprātīgs priekšsēdētājs gadījies. Ja tev ko vajag, ej droši, es iepazinos, izrunājos.»
- Ceļabiedre izrādījās jauka, simpātiska, gudra un saprātīga.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSaprātīgs lēmums.
- Saprātīgs lēmums.
- Saprātīga taupība.
- «Redzu, ka es tevi nepierunāšu ne uz kādu saprātīgu rīcību.»
- Mūsu zemē ir visas iespējas dabas bagātību aizsardzību saskaņot ar to racionālu, saprātīgu izmantošanu..
- «Mans brālis saimnieko saprātīgāk - viņš raugās, lai paēdis būtu ir cilvēks, ir lops.»
1.2.Tāds, kam piemīt saprāts.
PiemēriIeraugot bruņotos vīrus, Kristam pār muguru pārskrēja saltas tirpas - tās, bez šaubām, bija bailes, ko briesmu tuvumā lielākā vai mazākā mērā sajūt ikviena saprātīga būtne.
- Ieraugot bruņotos vīrus, Kristam pār muguru pārskrēja saltas tirpas - tās, bez šaubām, bija bailes, ko briesmu tuvumā lielākā vai mazākā mērā sajūt ikviena saprātīga būtne.
Avoti: 7-1. sējums