sapraulēt
sapraulēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi. Kļūt, parasti pilnīgi, praulainam.
PiemēriSapraulējusi malka.
- Sapraulējusi malka.
- Sapraulējis celms.
- Purva apse jau uz kājas [augot] Sapraulējusi.
Avoti: 7-1. sējums