Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sapīt
sapīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu; trans.
1.Pinot savienot, sasaistīt.
PiemēriGludie mati, pelēki un sirmi, sapīti divās sīkās bizītēs..
1.1.Pinot izveidot.
PiemēriBaiba nenēsā bizi vienkārši sapītu uz muguras, bet cenšas veidot frizūru.
1.2.Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriArī vainagus sapīšot pašas, dārzs vēl pilns puķu. Lai tikai Ivans aizlaiž uz mežu pēc skujām..
2.Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
PiemēriSapīt zirgu.
2.1.pārn. Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
PiemēriVarbūt iet pretī? Bet dīvainas bailes un nelaimes nojausma sapina kājas.
Avoti: 7-1. sējums