sapņot
sapņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
PiemēriSvarīga ātrā miega īpašība ir cilvēku spēja šajā laikā redzēt sapņus. Katrs vesels cilvēks sapņo, taču atceras tos [sapņus] tikai tajā gadījumā, ja pamostas pirmajās 15 minūtēs pēc ātrā miega fāzes..
1.1.trans.
PiemēriLikās, ka viņa, viegli aizsnaudusies, sapņotu jauku, bezgalīgu sapni par darbu, kas, līdzīgi saulei, rada pasaule visu vērtīgo, skaisto un labo.
2.Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos. Arī vēlēties, ilgoties.
PiemēriSapņot par ceļojumu uz dienvidiem.
2.1.trans.
PiemēriSiltās vasaras naktīs viņi bija sēdējuši te, kāpas mīkstajā smiltī,.. kopā sapņojuši lielo, skaisto sapni par dzīvi..
Stabili vārdu savienojumiNav ko sapņot, arī nevar ne sapņot.
Avoti: 7-1. sējums