Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sarains
sarains -ais; s. -a, -ā
saraini apst.
1.Tāds, kam ir sari (par zīdītājiem, to ķermeņa daļām).
Piemēri..poļu sarainās cūkas skraidīja pa netīriem celiņiem ap Ranguča bodīti..
  • ..poļu sarainās cūkas skraidīja pa netīriem celiņiem ap Ranguča bodīti..
1.1.sar. Tāds, kur aug stingri, rupji mati (par cilvēka ķermeņa daļām). Tāds, ko veido stingri, rupji mati (par cilvēka apmatojumu).
PiemēriTeltī paskatījos spogulī un nobijos no divas nedēļas neskūtiem bārdas rugājiem. Taču nolēmu, ka tumsā neviens nepamanīs sarainos vaigus.
  • Teltī paskatījos spogulī un nobijos no divas nedēļas neskūtiem bārdas rugājiem. Taču nolēmu, ka tumsā neviens nepamanīs sarainos vaigus.
  • Saraino zodu berzēdams, viņš.. uzmanīgi pētīja Kaspara nosvīdušo seju.
  • ..viņš piecēlās un noskurināja saraino matu mežu.
1.2.Matains2.
PiemēriViena dzeguze divās nedēļās var iznīcināt apmēram piecus miljonus saraino kāpuru..
  • Viena dzeguze divās nedēļās var iznīcināt apmēram piecus miljonus saraino kāpuru..
1.3.pareti Stingrs, rupjš (par matiem).
Piemēri..uzacu, plakstu mati ir gari - saraini.
  • ..uzacu, plakstu mati ir gari - saraini.
Avoti: 7-1. sējums