saritēt
saritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
Piemēri..ar plaukstas virspusi viņš noslauka spoguli - pilieni sablīvējas, sarit vienkopus ūdens straumītē..
Avoti: 7-1. sējums