sasālīt
sasālīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pievienojot (kam) vārāmo sāli, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, sāļš. Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai (to) iekonservētu.
Piemēri«..slāpst ne no karstuma vien. Putra brokastīs bez jēgas bija sasālīta. Saimniece nežēlo sāli.»
- «..slāpst ne no karstuma vien. Putra brokastīs bez jēgas bija sasālīta. Saimniece nežēlo sāli.»
- Gurķi bija tā sasālīti, ka ēdot svila mute.
- «Zupa laikam būs diezgan sāļa,» Elza sacīja. «Es gan to gaļu nomērcēju, bet, kad ir stipri sasālīta, nevar dabūt sāļumu nost.»
2.Iesālīt (ko) lielākā daudzumā. Iesālīt (kā lielāku daudzumu).
PiemēriNokautos jērus sasala kubulā, lai labi izsālās, tad nožāvē pirtī..
- Nokautos jērus sasala kubulā, lai labi izsālās, tad nožāvē pirtī..
- Zivis sasālīja un noglabāja tilpnēs..
- Vectēvs senāk sev gaļu sasālīja baļļā un nožāvēja visai ziemai..
Avoti: 7-1. sējums