sasaite
sasaite -es, dsk. ģeņ. -šu, s.; fizk.
1.Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem.
PiemēriVispirms īsajā trasē pa 50 m augstu vertikālu sienu, tad sasaite pa diviem sportistiem iespējami ātrāk jāiziet klintīs iezīmētais maršruts, vienam otru drošinot.
2.Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
PiemēriUn tā nu tagad rāpsimies pa kalna stāvo klinšu sienu uz augšu. Darbs sadalīts starp divām sasaitēm. Pirmā - Egberts ar Juri -, viens otru drošinādami, ies pa priekšu, apstrādās klinti - dzīs plaisās āķus un stiprinās tajos virves.
Avoti: 7-1. sējums