Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saspurgt
saspurgt parasti dsk., -spurdzam, -spurdzat, -spurdz, pag. -spurdzām; intrans.
1.parasti 3. pers. Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem).
Piemēri..jaunieši kļuva tik skaļi, ka visi strazdi saspurdza kokos un izbrīnā staipīja kaklus.
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem.
PiemēriTūdaļ viņi visi saspurgs aktu zālē. Direktors runās. Jaunieši un skolotāji tvers ik vārdu..
Avoti: 7-1. sējums