saspuroties
saspuroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos
saspurāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.parasti 3. pers. Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
Piemēri..viņa.. maigi apskāva mani, pirkstiem rūpīgi kārtodama manus saspurojušos matus..
2.sar. Kļūt, parasti ļoti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
Piemēri«Ja jau tas izlemts, ko tad vairs runāt,» saspurojās Plakanpēdis. «Ja Caune var, lai strādā.»
Avoti: 7-1. sējums