sastaipīties
sastaipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā. Iztaisīt sev sastiepumu (1). Arī sastiepties1.
Piemēri..Ligita kādā vēstulē.. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies, jo beidzamajā laikā dažreiz samanot sāpes vēderā.
Avoti: 7-1. sējums