sasvērties
sasvērties -sveros, -sveries, -sveras, pag -svēros
Refl. → sasvērt2: tikt sasvērtam.
PiemēriLaiva brīžiem sasvērās uz vienu pusi, brīžiem uz otru..
- Laiva brīžiem sasvērās uz vienu pusi, brīžiem uz otru..
- ..lidmašīna.., uz viena spārna sasvērusies, apmeta slaiku loku pār sarkanbrūno jumtu paklāju..
- Viņa saliecās uz priekšu, gribēja tūlīt piecelties, bet palika tā sasvērusies sēžam..
Avoti: 7-1. sējums