Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sasviest
sasviest -sviežu, -svied, -sviež, pag. -sviedu; trans.
1.Sviežot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); samest1.
PiemēriBiju uzgleznojis sievu pulciņu brīdī, kad tās šķiro un sasviež kaudzēs uz tirgu vedamos burkānus un kāpostgalvas.
1.1.Sviežot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
PiemēriSasviest smilšu kaudzi.
1.2.Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriAntonija tik vien paguva kā sasviest paunās gultas veļu un ievīstīt bērnus lielajos lakatos.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem.
PiemēriInerces spēks sasvieda limuzīnu šķērsām, un mēs kūleņojām.
Avoti: 7-1. sējums