satecēt1
satecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrars.
1.Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
Piemēri..no tās vietas, kur Mēmele satek ar Mūsu, sākas Lielupe.
1.1.Ietecēt (kādā ūdenstilpē) — par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
Piemēri..Pripetes.. upē.. satek pietekas no labās un kreisās puses..
1.2.pārn. Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, takām u. tml.).
PiemēriFermas ceļš, kas pie vecās liepas satecēja ar lielceļu, veda garam Doņu mājiņai.
2.Tekot, plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — parasti par šķidrumu.
PiemēriViktors ar saujām rauša smiltis, lai izveidotu bedrīti. Tūliņ tur satecēja kaut arī duļķains, taču vēss un salds ūdens.
3.Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
PiemēriSalmi pūnē cieši saguluši, pa cauro jumtu satecējuši slapji - grūti izplēst.
Stabili vārdu savienojumiSatek (arī sanāk) (visi) gali (kopā).
Avoti: 7-1. sējums