satecēt | LLVV

satecēt¹

satecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrars.

1.Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).

Piemēri..no tās vietas, kur Mēmele satek ar Mūsu, sākas Lielupe.

..no tās vietas, kur Mēmele satek ar Mūsu, sākas Lielupe.
Kur satek divas Kurzemes upes - Durbe un Tebra, sākas varbūt pats īsākais Latvijas ūdensceļš - Saka.

1.1.Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.

Piemēri..Pripetes.. upē.. satek pietekas no labās un kreisās puses..

..Pripetes.. upē.. satek pietekas no labās un kreisās puses..
pārn. Māra: Es esmu māte visām mātēm. Ir mani bērni mirušie, gan dzīvie. Man rokās satek visi pavedieni.

1.2.pārn. Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, takām u. tml.).

PiemēriFermas ceļš, kas pie vecās liepas satecēja ar lielceļu, veda garam Doņu mājiņai.

Fermas ceļš, kas pie vecās liepas satecēja ar lielceļu, veda garam Doņu mājiņai.
Nepilnus divsimt metrus no galvenajiem vārtiem, pie kuriem satecēja visi dārza ceļi un celiņi, rēgojās svešais trīsstāvu nams..
Rīga!.. Simti ceļi tevī satek, Simti prom no tevis tek.

2.Tekot, plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par šķidrumu.

PiemēriViktors ar saujām rauša smiltis, lai izveidotu bedrīti. Tūliņ tur satecēja kaut arī duļķains, taču vēss un salds ūdens.

Viktors ar saujām rauša smiltis, lai izveidotu bedrīti. Tūliņ tur satecēja kaut arī duļķains, taču vēss un salds ūdens.
Pa mizā iecirstajām renītēm uz leju stīdz balts lipīgs šķidrums un satek plastmasas spainīšos.

3.Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.

PiemēriSalmi pūnē cieši saguluši, pa cauro jumtu satecējuši slapji - grūti izplēst.

Stabili vārdu savienojumiSatek (arī sanāk) (visi) gali (kopā).

Satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) — 1. Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).2. Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.

Avoti: 7-1. sējums