Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satelīts
satelīts -a, v.
satelīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.v.; vēst. Miesassargs. Bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis.
2.pol. Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
PiemēriGigantiskajās 1941.-1943. gada kaujās Padomju Armija samala hitleriskās Vācijas un tās satelītu galvenos spēkus..
3.v.; tehn. Planetārajos mehānismos — zobrats, kas līdz ar asi pārvietojas ap centrālo ratu.
PiemēriSatelītu ietvere.
4.reti Pavadonis.
Avoti: 7-1. sējums