satrūkties
satrūkties -trūkstos, -trūksties, -trūkstas, pag. -trakos; refl.
Sabīties. Tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam.
PiemēriSatrūkties no pēkšņa trokšņa.
- Satrūkties no pēkšņa trokšņa.
- Atverot durvis drusciņ iežverkstējās... Krustiņš briesmīgi satrūkās, viņš spieda abas rokas pret krūtīm, jo sirds varenie pukstieni tās gribēja vai pārplēst.
- Es satrūkos, kā cilvēks parasti satrūkstas, kad miegā notiek kaut kas neparasts.
- Zirgs satrūcies saslējās pakaļkājās.
Avoti: 7-1. sējums