satvīkt
satvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku; intrans.
1.Sasarkt.
Piemēri«Bet tad lai izturas, kā pieklājas,» kapelmeistars aiz sašutuma satvīka tumši sarkans.
- «Bet tad lai izturas, kā pieklājas,» kapelmeistars aiz sašutuma satvīka tumši sarkans.
- Meitenei bija dzeltenas drānas, melnas acis, tumši satvīkuši vaigi un smejoša mute.
- pārn. Ausmā satvīkusi debess mala mierinot uz pleca roku liek.
2.Sakarst karstumā, tveicē.
PiemēriKlinta.. mīca vienu maizes abru pēc otras, slauka ogles no lielās krāsns un, svelmē satvīkusi, skrien uz pagrabu pēc gaļas.
- Klinta.. mīca vienu maizes abru pēc otras, slauka ogles no lielās krāsns un, svelmē satvīkusi, skrien uz pagrabu pēc gaļas.
- ..Zinta ir mājās reizē ar govīm. Satvīkušās, elsdamas nāk brūnaļas.
- Dilles, saulē satvīkušās, patiešām smaržoja kā neprātīgas.
Avoti: 7-1. sējums