Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satveicēt
satveicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
PiemēriNo plīts versmoja virsū karstums ar satveicētu ķieģeļu un dziestošu ogļu smaku..
Avoti: 7-1. sējums