Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
satīrīt
satīrīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Tīrot savākt, aizvākt, parasti pilnīgi (piemēram, atkritumus, netīrumus).
PiemēriVisās meža ciršanas vietās ciršanas atkritumus obligāti satīra reizē ar ciršanu..
  • Visās meža ciršanas vietās ciršanas atkritumus obligāti satīra reizē ar ciršanu..
  • Lai satīrītu pielūžņojumus, kurus jaunā dzīvojamā masīva iedzīvotāji atstāj aiz sevis, trests pieņems meža aptīrītāju.
1.1.Tīrot atbrīvot, parasti pilnīgi (piemēram, telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
PiemēriSatīrīt istabu.
  • Satīrīt istabu.
  • Satīrīt pagalmu.
  • Pēc darbu pabeigšanas jāsatīra cirsmas.
Avoti: 7-1. sējums